Mūsu, tāpat kā daudzu citu valstu, izglītības sistēma ir balstīta uz racionālām zināšanu nodošanas pieejām. Taču ir svarīgi izglītību balstīt uz intuitīviem, afektīviem un emocionāliem mācīšanās aspektiem. Veselīgas izglītības idejas pamatlicējs un attīstītājs, Leipcigas Universitātes profesors un zinātnieks Dr. psych. Markus Štuks (Marcus Stück) uzsver un zinātniski parāda, ka izglītībā līdzsvars starp racionalitāti un emocionālitāti tiek pazaudēts, jo bērni, skolotāji, vecāki ir stresa pārņemti. To parāda psihosomatiskas sūdzības, trauksme, izdegšana, depresīvi stāvokļi. Līdz ar to empātija, kurai ir būtiska loma izglītības procesā, nevar tikt attīstīta. Redzot šīs tendences, M. Štuks 1994 – 2010.g. attīstīja plānu/vīziju, kā nodrošināt līdzsvaru starp intuitīvi-emocionālo un racionālo izglītību. 2007. -2011. g. šis plāns tika veiksmīgi izmēģināts un novērtēts Vācijā ar 200 skolotājiem, 1800 bērniem un viņu vecākiem. Leipcigā M. Štuks ir dibinājis Zentrum für Bildungsgesundheit (ZfB – Veselīgas izglītības centru), lai atbalstītu nacionālus vai starptautiskus izglītības projektus izglītības nozares situācijas uzlabošanai. Viņš ir apmācījis virkni speciālistu Austrijā, Indonēzijā, Latvijā, kuri turpina ieviest Veselīgas izglītības idejas savās valstīs. Līdzīgi kā Vācijā un Austrijā, arī Latvijā 2015. gadā tika izveidots Veselīgas izglītības centrs, kurš apvieno sevī Veselīgas izglītības domubiedrus un sertificētus speciālistus, kuri ir apguvuši M. Štuka un kolēģu attīstītās metodes veselīgas izglītības idejas realizēšanai.

Veselīgas izglītības 7 soļi.

Tālāk aprakstītie Veselīgas izglītības 7 soļi raksturo Dr. M. Štuka lielo sistēmisko modeli Veselīgas izglītības konceptam. Taču šī nebūt nav teorētiska pieeja. Balstoties uz šo pieeju Leipcigas Universitātē un ZfB tika izstrādātas 4 treniņu programmas, kuras ir zinātniski un praksē pārbaudītas metodes, kuru galvenais uzdevums ir attīstīt spēju ķermeniski un garīgi veidot mīlestībā un empātijā bāzētas attiecības un integrēt šīs prasmes izglītības procesā, kurā ir iesaistīti  gan bērni, gan vecāki un pedagogi.

Divas no šīm treniņu programmām ir vērstas uz veselīgu dzīvesveidu (t.i., 2. solis) un paredz arī apzinātību par stresa ietekmi uz veselību, kā arī aktivitātes tā samazināšanai gan pieaugušajiem (t.sk. arī pedagogiem), gan bērniem. Un divas treniņu programmas ir vērstas uz empātisku attiecību veidošanu caur ķermeņi un verbālo valodu (t.i., 3. solis). Veselīgas izglītības koncepts paredz, ka ka tieši pirmajiem 3 soļiem būtu jābūt Veselīgas izglītības pamatā, un tikai tad ir jāseko papildus racionālām pieejām - metodes, kvalifikācija, informācija utt. (t.i., 4.-7. solis), nevis otrādi.

1. solis - Ķermenis kā pieredzes un domāšanas centrs.

1. Skolotājs attīsta spēju uztvert bērnu bez teorētiskiem  konceptiem  - Šeit un Tagad. Tā ir cilvēku satikšanās, kurā viņi sāk iepazīt viens otru, savas sajūtas un vajadzības (Ķermeņa uztvere vispirms nozīmē jušanu. Sajūtas un emocijas, kuras izriet no savienošanās ar savām vajadzībām.)  Attiecības ir svarīgākas nekā saturs.
2. Neverbāla skolotāja un skolnieka (cilvēka un cilvēka) satikšanās “šeit un tagad” ir pamats verbālai refleksijai.
3. Holistiskai izziņas spēju attīstībai vispirms ir nepieciešams spēt saredzēt aiz “racionālām” klasifikācijām un teorijām.
4. Bērnam ķermenis ir pats svarīgākais “domāšanas orgāns”. Tas nozīmē, ka skolotājam ir jābūt pieejām savai ķermeņa uztverei bez racionālās apstrādes, tikai ar spēju pieredzēt. Bez šīs pieejas ķermenim nav iespējams attīstīt sevis-apzināšanos ne bērniem ne skolotājiem (Maturana & Verden-Zöller, 2005).
5. Tāpēc skolotājiem ir jāveic dažādas ķermeņa pašpieredzes, piemēram, mākslas pieredzes, bungu spēlēšana, mūzika, dejošana, rotaļas utt. 

2. solis - Veselīgs dzīvesstils un stresa mazināšana - priekšnoteikums empātijai.

Kopš 1994 gada ir izstrādātas un ieviestas divas zinātniski apstiprinātas un praksē pārbaudītas treniņu programmas: EMYK®  - stresa mazināšanas treniņš ar jogas elementiem bērniem, un STRAIMY® - stresa mazināšanas treniņš ar jogas elementiem pedagogiem. 

EMYK® Stresa mazināšanas treniņš ar jogas elementiem bērniem un jauniešiem	STRAIMY® Stresa mazināšanas treniņš ar jogas elementiem pedagogiem

Vairāk par EMYK® un STRAIMY®

3. solis -  Empātijas un mīlestības attīstīšana - pamats veselīgai izglītībai.

„Nav sliktu cilvēku, ir sliktas komunikācijas prasmes” /M.Rozenbergs/

Dr. M. Štuks analizēja konfliktus un atklāja, ka empātijas attīstība ir atkarīga no divu galveno aspektu integrācijas, kuri ir jāapskata atsevišķi un jāintegrē vienā modelī.

Dzīves valoda ir valoda, kura mūs savieno ar citiem (citu nevainošana, skaidra savu vajadzību un jūtu izpaušana, spēja lūgt kādam atbalstu) un tā tiek simbolizēta ar žirafi. Savukārt, valodu, kura mūs šķir, simbolizē vilks (nespēj skaidri izteikt izjūtas un vajadzības vārdos, izsaka prasības, pretenzijas, kritiku, morāli vērtējumi, manipulācija).

Dzīves deja pārstāv cieņpilnas komunikācijas neverbālos aspektus. Pingvīns pārstāv dzīves uztveri, kas balstās darbībā, mīlestībā, intuīcijā un realitātes uztveršanā caur izjūtām. Pingvīns pārstāv integrētu sabiedrību, kura darbojas pēc sadarbības principiem. Savukārt, leduslācis pārstāv racionālu dzīves pieeju, balstītu uz distancētu un izolētu dzīvesveidu, domu, jūtu nodalīšanu, bailēm no kontakta.

Tātad, Empātijas SKOLA® nav institūcija, tās ir divas zinātniski un praktiski pamatotas atsevišķas un tomēr savā starpā cieši saistītas programmas, kas vērstas uz empātisku attiecību attīstīšanu gan ķermeņa, gan verbālā līmenī.

Cienoša komunikācija®                                      Empātijas skolas verbālā daļa	Tanspro® - Biodanza                          Empātijas skolas neverbālā daļa

Vairāk par Empātijas skolu®

4.-7. solis – Skolotāju supervīzijas, prasmes un apmācību saturs utt.

M. Stück uzsver, ka bez pirmo trīs soļu attīstības, t.i., bez pieejas savam ķermenim, veselīga dzīvesveida, spējas relaksēties, stresa vadības, empātijas utt. - kas ir pamatprasmes cilvēcisko attiecību veidošanā, nav iespējams attīstīt pārējos - t.s. racionālos soļus: 4) zinātniskā konsultēšana un supervīzijas, spēju attīstība konkrētā jomā (piem., skolotāju pedagoģisko prasmju attīstīšana), dažādu konceptu un izglītības politikas izstrādē konkrētajā mācību iestādē utt.