Attiecības – pamata izdzīvošanas mehānisms. Kā palīdzēt bērniem veidot veselīgas attiecības?
Mūsdienu pasaulē arvien lielāku ietekmi bērnu attīstībā ieņem tehnoloģiju attīstība. Mobilie telefoni, klēpjdatori, internets un sociālie tīkli ir mūsdienu bērnu vides neatņemama sastāvdaļa. Neapšaubāmi tehnoloģiju attīstība ir mainījusi veidus kā mūsu bērni spēlējas, mācas, iegūst informāciju, komunicē ar citiem. Mainās arī sociālie paradumi, emocionālās attieksmes. Mūsdienās ir vērojama lielāka tendence uz individualizāciju, nevis socializāciju. Mobilais telefons bieži ir “labākais draugs”, ar kura starpniecību tiek uzturētas attiecības ar citiem. Bērni arvien mazāk laika pavada kopā spēlējoties ar citiem vienaudžiem interaktīvās spēlēs, kur caur aktīvu, rotaļīgu mijiedarbību var iemācīties sajust vienam otru, sajust savas un citu ķermeniskās robežas, iegūt spēju draudzēties un uzturēt draudzību. Pieaug mazkustīgu mijiedarbību veidi, kā piemēram, spēļu spēlēšana internetā. Arvien mazāk bērniem ir iespēja pieredzēt savstarpējus ķermeniskus kontaktus – sadošanos rokās, draudzīgu apskāvienu.
Mūsdienu neiropsihologi uzsver, ka mēs zaudējam tās prasmes, kuras neizmantojam, un nostiprinām tās prasmes, kuras regulāri atkārtojam.
Savukārt, to kā pieskarties otram bērnam tam nenodarot pāri, mēs mācām saviem bērniem pārsvarā ar mutiskām norādēm “negrūd”, “nesit”, “neaiztiec”, “uzvedies labi”, “uzmanīgi”... Bet kā tas ir uzmanīgi? To bērns var iemācīties tikai no ķermeniskas pieredzes mijiedarbībā ar citiem bērniem. Dažiem bērniem tas izdodas vieglāk un dabiski, taču daudziem tas neizdodas nemaz un pamazām vienaudži negrib draudzēties ar bērniem, kuri ir pārāk aktīvi, impulsīvi, nespēj kontrolēt savas emocijas un ķermeniskās izpausmes. Bieži šādi bērni tik ļoti grib draudzēties ar citiem bērniem, ka ar savu entuziasmu un nespēju regulēt savus impulsus un kustības nodara citiem pāri, t.i. viņi grūstas, rauj citus aiz rokas, nerēķinās ar cita bērna privāto telpu. Jūtīgākus bērnus tas savukārt biedē, un viņi sāk izvairīties no kontaktiem, vai ieraujas sevī un pat sastingst citu klātbūtnē, aptur savu dabīgo izpausmi un vēlmi rotaļāties ar citiem.
Arvien aktuālāks kļūst jautājums kā veicināt bērnos labu attiecību veidošanas prakses un pieredzes, lai pēc iespējas harmoniskāk bērni varētu iesaistīties bērnudārza vai skolas kolektīvos un ne tikai justies kopā ar citiem emocionāli droši, bet arī būt droši pilnībā izpaust sevi un savu potenciālu.
Psiholoģijas maģistra darba ietvaros, veicot pētījumu par pirmo klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām Tanzpro-Biodanza intervences grupā, izvērtēju mūsdienu zinātniskos pētījumus par dažādām intervencēm, kas notiek bērnudārzu un skolu ietvaros. Secināju, ka sociālo un emocionālo prasmju nodarbības galvenokārt ir vērstas uz noteiktām riska/traucējumu grupām, kā arī tās ir vairāk balstītas uz kognitīvi racionālu apmācības veidu. Svarīgi protams ir veikt nodarbības bērniem, kuriem ir jau novērojami kādi uzvedības/veselības traucējumi, taču tās ne vienmēr palīdz šiem bērniem atkal integrēties ar citiem bērniem. Arī daudzi mūsdienu izglītības un psiholoģijas speciālisti norāda, ka skolās/ bērnudārzos būtu vēlama lielāka klātbūtne preventīvām sociālo un emocionālo kompetenču programmām, uzsverot, ka laimīgas dzīves pamatā ir iejūtīgas, empātiskas, cieņpilnas un gādīgas attiecības. Kā arī īpaši svarīgi ir veikt nodarbības, kuras balstās vairāk rotaļveida nodarbībās un ietver ne tikai racionālos emociju aktivizācijas elementus, bet arī neracionālus emociju aktivizācijas un regulēšanas elementus, t.i., iekļaut mākslas jomu elementus, kā piemēram, kustības, deju, mūziku, zīmēšanu. It īpaši svarīgi nodarbībās aktivizēt neracionālos emociju aktivizācijas veidus ir mazākiem bērniem un tiem bērniem, kuriem ir nosliece uz impulsīviem aktiem.
Uz bērnu-centrētās izglītības psiholoģijas vadošais zinātnieks Jerome Bruner uzsver, ka jau no zīdaiņa vecuma bērni nemācās ar statisku, bezķermeņu datoru loģiku, bet gan kustas ar precīzi kontrolētu ritmu. J.Bruner norāda, ka pats svarīgākais ir tas, ka bērniem piemīt iedzimts jūtīgums pret kompanjona kustēšanās ritmu un jūtīgums pret to kā otra persona reaģē uz notikumiem un izvēlas darbības kopīgajā pasaulē. Mēs piedzimstam gatavi aktīvi iesaistīties sociālajā mijiedarbībā un dinamiski komunicēt savu nodomu, domas un jūtas caur neverbālu komunikāciju un ķermeņa kustībām. J.Bruner norāda, ka caur kustēšanās ritmu sākas cilvēka zināšanu apgūšana un tās ir arī draudzīgu attiecību veidošanas pamatā. Tas ir arī veids kā saņemt un sniegt mierinājumu cilvēkam jebkurā vecumā.
Arī zīdaiņu kustību pētījumi parāda, ka jau pirmajā dienā zīdaiņa rokas žesti ir spējīgi sinhronizēties ar pieaugušā balss ritmu. Zīdaiņa ‘motorais intelekts’ ir gatavs ne tikai veidot ķermenisku kustību dialogu ar otru personu, bet arī uzņemties šī dialoga vadīšanu. Lai šīs zīdaiņa kustības būtu efektīvas, tās ir jāuztver otram cilvēkam. Bērns veido sevi, sevis uztveri un pasaules uztveri caur pieaugušā klātbūtni un reakciju uz bērna impulsu un izpausmi. Viss, kas bērnam nepieciešams ir uztverošs, uzmanīgs pieaugušais.
Būt ieinteresētam otrā… tikai tā var veidoties kopējais ritms – saskaņots un saderīgs ritms – caur ritmu mēs saskaņojamies viens ar otru – caur šādu mijiedarbību rodas un nostiprinās uzticēšanās citiem cilvēkiem. Motivācija darboties rodas, kad es sajūtu, ka mani pieņem, ierauga, dzird - tad es varu būt es pats – tāds kāds es esmu un veidot harmoniskas attiecības ar citiem.
Viena no tādām metodēm, kura darbojas ar kustību, mūziku un savstarpēju mijiedarbību, un ir Latvijā jauns veids kā palīdzēt bērniem veicināt sociālās un emocionālās prasmes ir Tanzpro-Biodanza®. Tanzpro-Biodanza® ir praksē pārbaudīta un zinātniski izvērtēta uz deju orientēta programma, ko Vācijas Veselības ministrijas projekta ietvaros „Veselīgi dzīvesveidi bērnudārzos” (2009-2011), atbilstoši izglītības iestāžu prasībām, adaptēja un izvērtēja Leipcigas universitātes Psiholoģijas institūta veiktajā pētījumā (Stueck, Villegas, Luzzie, Toro, 2010). Tā ir ietverta Empātijas skolas konceptā (Stueck, 2011) kā tās neverbālā daļa, un koncepta autors uzsver, ka empātija ir viena no vissvarīgakajām prasmēm, lai varētu veidot attiecības. Tā ir izveidota uz Biodanza metodes pamatprincipiem un atbalsta bērnu autentisku identitātes attīstību, veicinot bērnu personīgo izpausmi un veicinot komunikāciju un sadarbību ar citiem empātiskā un tolerantā veidā. Pozitīvu emociju izraisīšana un emociju regulēšanas spēju palielināšana ir Tanzpro-Biodanza® intervences būtiski elementi un mērķi. Pozitīvām emocijām ir svarīga loma ciešās attiecībās un kopēja jautrība raksturo draudzību bērniem. Nodarbībās spēcīgs uzsvars ir uz empātiju un nodarbības ietver aktivitātes, kuras patīk bērniem un kas rada piederības sajūtu grupai, veicinot draudzību un gādīgu sabiedrību.
Šī programma ne tikai palīdz bērniem veidot savstarpēji draudzīgas, pieņemošas attiecības, bet arī dod iespēju veidot ciešākas un siltākas attiecības starp pieaugušajiem - skolotājiem, audzinātājiem, vecākiem - un bērniem. Šī metode veido patiesas klātbūtnes telpu "Šeit un tagad", kurā būt kopā mūzikā, kustībā, relaksējošā kontaktā bez vērtējumiem un gaidām. Tā dod iespēju noņemt “vecāku/ skolotāju brilles vai lomu” un ieiet bērna skaidrās būtības un nevainības telpā un kopā izbaudīt prieka, viegluma, aizkustinoša tuvuma saskarsmi.
Ar šo programmu darbojos jau piecus gadus un vadu nodarbības gan bērnudārza, gan sākumskolas bērniem un praksē esmu novērojusi programmas iedarbību uz bērniem. Veiktajā pētījumā par pirmo klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām Tanzpro-Biodanza® nodarbību grupā skolēniem, kuri piedalījās nodarbībās, salīdzinājumā ar 1.klašu skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās, uzlabojās emociju (dusmu, baiļu, sajūsmas un skumju) regulēšanas spējas, kā arī tika novērota vairāk sociāli vērsta uzvedība. Pētījuma rezultāti norādīja, ka Tanzpro-Biodanza® programma ļauj samazināt emociju izpausmju problēmas un uzlabot vienaudžu attiecības, kā arī iespējams preventīvi aizsargā skolēnus pret šo rādītāju pasliktināšanos, kā tas bija novērojams tiem skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās. Maģistra darba saīsinātu versiju par TANZPRO-Biodanza® intervenču rezultātiem un intervences detalizētu aprakstu, kā arī pētījuma rezultātiem var izlasīt šeit.
Bieži mēs paši pieaugušie ne vienmēr jūtamies droši ar citiem cilvēkiem un paši no tā ciešam. Tāpēc izmantosim visas iespējas, kuras mums ir pieejamas, lai ieviestu bērnu ikdienā prakses un nodarbības, kuras atvieglo un veicina draudzīgu, empātisku attiecību veidošanu un uzlabo bērnu spēju regulēt savas emocijas, tādējādi veicinot bērnu attīstībai labvēlīgas emocionālās vides veidošanu!
Vairāk par iespēju apgūt Tanzpro-Biodanza® metodi var izlasīt šeit.
Vineta Grīvza, psihologs, Veselīgas izglītības centra domubiedre
www.biodanza-vineta.lv