Empātijas skolas koncepts jeb kā veidot cienošas, empātiskas attiecības

18. augusts, 2015 pl. 13:10

Kā mums pieaugušajiem, bērniem, skolotājiem, kolēģiem labāk saprast vienam otru, atrast pareizos vārdus dažādās dzīves situācijās? Kā saprast savas un otras personas situācijā iesaistītās izjūtas, emocijas, vajadzības? Kā risināt konfliktu situācijas nevainojot otru vai sevi? Viena no spējām, kura mums var palīdzēt šajos jautājumos ir empātijas spēja. Mūsu audzināšana un izglītība pārsvarā balstās uz paklausības un dominēšanas principiem, nevis līdztiesības un sadarbības principiem, kas ietekmē arī veidu, kā mēs viens ar otru sazināmies.

Maršals Rozenbergs, nevardarbīgas komunikācijas pamatlicējs, uzsver, ka empātija ir tā, kas aicina iztukšot mūsu prātu, atteikties no kategorizācijām, ierastās domāšanas un citu vērtēšanas, un uzklausīt citus cilvēkus ar visu mūsu būtību. Empātija ir klātbūtne. Domājot un uztverot citus cilvēkus katergorijās (kā piemēram, imigrants, blondīne, bērns, skolēns, u.c.), mēs atņemam sev iespēju ieraudzīt otrā personā cilvēku un tas ietekmē mūsu izturēšanos pret otru. Domājot kategorijās ir vieglāk būt neiecietīgam, pamācošam un pašam to sevī nepamanīt. Mūsu izglītības procesā mēs iegūstam daudzas zināšanas, bet neviens mūs nemāca būt par vecākiem. Ko nozīmē būt labam vecākam? Mēs tiekam audzināti domāt, ka vecāku (un arī skolotāju) uzdevums ir panākt, lai bērni labi uzvedas. Mēs (sabiedrība) piešķiram vecākiem un skolotājiem autoritāti panākt, ka cilvēkiem, kurus mēs nosaucam par „bērniem” vai „skolēniem” ir jāuzvedas noteiktā veidā. Un nereti, lai to panāktu, mēs aizmirstam par cilvēcīgu cieņu. Mēs izmantojam sodu vai apbalvojumu sistēmu un panākam, ka bērni uzvedas tā, kā mēs to vēlamies. Tas notiek nevis tāpēc, ka bērni paši labprātīgi tā vēlas uzvesties, bet to darīt viņiem liek vai nu bailes no soda, vainas apziņa, kauna sajūta vai vēlme iegūt apbalvojumu. Šie mehānismi turpina darboties arī vēlāk mūsu dzīvē, jo mēs tiekam iemācīti, ka kāds ir vainīgs. Vai nu tas esmu es, vai tas otrs, ar kuru es esmu saskarsmē. Vai šī enerģija, kas rada bailes, vainu, kaunu, ir tā ko mēs gribam radīt attiecībās ar saviem bērniem, partnerattiecībās, tuviem cilvēkiem, kolēģiem?

Maršals Rozenbergs uzsver, ka komunicējot ar bērniem vai pieaugušajiem veidā, kad mēs apzināti nemēģinām otrai personai likt darīt to, ko mēs vēlamies, bet tā vietā radam kvalitatīvu klātbūtni, savstarpēju cieņu un spējam cienošā veidā saprast abu pušu vajadzības un to, ka abu pušu vajadzību piepildīšana ir savstarpēji atkarīgas, iepriekš šķietami neatrisināmi konflikti apbrīnojamā veidā tiek viegli atrisināti. Tam ir nepieciešama cita veida enerģija un attiecības. Attiecības, kurās abas puses uzticas viena otrai, nevis viena puse uzspiež otrai savu autoritāti. Lai to paveiktu ir nepieciešams atteikties no bērnu/ citu cilvēku morālistiskiem vērtējumiem, tādiem kā labi/slikti vai pareizi/nepareizi uz valodu, kura balstās mūsu vajadzībās. Mums ir jāiemācās bērniem pateikt vai viņu rīcība ir harmonijā ar mūsu vajadzībām vai ir konfliktā ar mūsu vajadzībām, bet mums tas ir jādara veidā, kas nerada bērnam vainas vai kauna sajūtu.

Mums pieaugušajiem, vecākiem un skolotājiem, kas esam iemācīti domāt morālistiskos vērtējumos, nav viegli pāriet no valodas, kas kategorizē bērnu/pieaugušo uzvedību no pareizi/nepareizi vai labi/slikti. Tam ir nepieciešama spēja būt klātesošam un spēja empātiski uzklausīt bērnu/otru cilvēku brīdī, kad viņš bēdājas. Tas nav viegli, jo mēs esam trenēti rīkoties, mēs gribam sniegt padomu, izlabot lietas. Taču viss, kas ir nepieciešams, ir empātiska klātbūtne, kad bērns/pieaugušais sajūt, ka mēs esam kopā ar viņu un patiešām dzirdam kā viņš jūtas un kas viņam ir nepieciešams. Ir nepieciešama spēja saprast izjūtas, izteikt izjūtas un vajadzības vārdos. Tās ir kvalitātes un prasmes, kuras mēs varat apzināti trenēt un attīstīt. Apzināti izvēlēties komunikācijas veidu, kas balstās savstarpējās cieņas, pieņemšanas un beznosacījuma mīlestības pamatprincipos. Komunicēt šādā veidā nenozīmē piekāpšanos un atkāpšanos no savām vērtībām. Tas nozīmē izrādīt cilvēkiem vienāda līmeņa cieņu un empātiju, gan tad, kad tie atsakās darīt to, ko mēs viņiem prasām darīt, gan tad, kad tie piekrīt. Beznosacījuma mīlestība nozīmē, ka abas puses uzticas viena otrai tajā, ka viņi saņems noteiktas kvalitātes sapratni.

Balstoties uz M.Rozenberga izstrādāto nevardarbīgās komunikācijas metodi, ir izstrādāts cienošas komunikācijas treniņš, kuru Latvijā piedāvā Veselīgas izglītības centra (www. veseligaizglitiba.lv) speciālisti Empātijas skolas^® koncepta ietvaros.

Empātijas skolas^® koncepts balstās uz divām zinātniski pamatotām programmām / treniņiem, kuri ir empātijas prasmju uzlabošanas pamatā:

1) Cienoša komunikācija - DZĪVES VALODA – verbāla pieredze (Maršals Rozenbergs, nevardarbīgā komunikācija) – tā ir valoda, kas mūs savieno ar citiem, tā ir citu un sevis nevainošana, skaidra savu vajadzību un izjūtu izpaušana vārdos, spēja lūgt otram atbalstu.

2) Biodeja – DZĪVES DEJA – empātijas neverbāla uz pārdzīvojumu orientēta pieredze (Rolando Toro, spāniski - Biodanza) – tā ir dzīves uztvere, kas balstās darbībā, mīlestībā, intuīcijā un realitātes uztveršanā caur izjūtām. Tā veido sabiedrību, kas darbojas pēc sadarbības principiem.

Lai arī M.Rozenbergs un R.Toro, nekad dzīves laikā nesatikās, viņu idejas un metodes viena otru papildina un ir viena veseluma divas daļas – Valoda un Izjūtas, jo saskarsmes procesā vienādi svarīgas ir gan mūsu izjūtas, emocijas, gan arī mūsu valoda. Abu autoru pamatideja ir rūpēties par dzīvi, palīdzēt cilvēkiem satikties un veidot cienošas, empātiskas un tolerantas attiecības, kas balstās sadarbībā. Šo prasmju attīstība un nostiprināšana tiek trenēta abos treniņos. Vairāk par šiem treniņiem un pieejamību ar izlasīt Veselīgas izglītības centra mājas lapā www.veseligaizglitiba.lv

Jo vairāk mēs spējam veidot empātiskāku saskarsmi un vidi, jo labvēlīgāk tā ietekmē gan mūsu fizisko, gan psiholoģisko veselību.

„Nav sliktu cilvēku, ir sliktas komunikācijas prasmes” /M.Rozenbergs/

Izmantotā literatūra:

Marshall B. Rosenberg (2012) Living Nonviolent Communication. Practical Tools to Connect and Communicate Skillfully in Every Situation. Sounds True, Inc. USA

Vineta Grīvza, psiholoģe, biodejas skolotāja, Veselīgas izglītības centra domubiedre