Cienošās komunikācijas apmācības dalībnieku refleksijas
Cienošā komunikācija klases saliedēšanai
DEJA kā LABIZJŪTAS atjaunošanas avots
“Dejas daba pēc būtības ir terapeitiska, jo tā izmanto cilvēka veselumu: fizisko Es, radošo Es, darbības/izpausmes Es, un emocionālo Es." /Sharon Chaiklin/
"Lai uzlabotu bērnu labizjūtu, ir nepieciešams būt ar viņiem kopā sistēmiskā, uzmanīgā, un mīlošā veidā, kas nozīmē pilnībā būt klātesošiem un iekļaut vecākus, skolotājus, ģimenes un vidi, lai palīdzētu bērniem izteikt savu identitāti autonomi, sākotnēji neverbālā un vēlāk verbālā veidā. Tiem, kuri strādā bērnu labizjūtas veicināšanas jomās, ir jāsaprot, ka ķermenis ir lielākais domāšanas orgāns bērniem, kas izjūt pasauli ar savu ķermeni. Šāda fiziskā pieredze bieži vien ir saistīta ar spēli, kas var veicināt bērna labizjūtas sajūtu, un ar deju, kas var dot bērnam iespēju izteikt instinktus, vajadzības un sajūtas saistībā ar citiem". / M.Stueck & A.Villegas/
Mana roka aizskar tavu sirdi
Mūsu bērni ir tikpat dažādi, kā bērnu zīmējumi, kuri dažādu vecuma bērni zīmēja Tanzpro-Biodanza nodarbības beigu daļā. Un daloties šajos zīmējumos ar mums, bērni vēlas un cer tikai uz vienu - tikt ieraudzīti visā to skaistumā un bagātībā. Tā kā to burvīgi ir uzrakstījis Reg Grammer savā dziesmā "Redzi mani skaistu" :
Attiecības – pamata izdzīvošanas mehānisms. Kā palīdzēt bērniem veidot veselīgas attiecības?
Helsus 2017 - ievadseminārs „Ekspedīcija stresa kalnā - Uzkāpt ir viegli, bet kā nokļūt lejā?”
Helsus 2017 - saruna par tēmu "Manas mīļās dusmas"
Kādu lomu dusmas spēlē mūsu dzīvē? Kā izmainīt uzskatu, ka
dusmas ir kaut kas slikts un atklāt dusmas kā dāvanu, kas mūs
aicina savienoties ar savām izjūtām un vajadzībām?
Helsus 2017 - ievadseminārs “ Veselīgas izglītības idejas programma sākumskolas bērniem Empātijas skolas koncepta verbālā daļa - Cienoša komunikācija pēc M.Rozenberga”
‘’Tajā brīdī, kad
izdodas panākt, lai cilvēki, tā vietā, lai runātu par to, kas nav
kārtībā ar citiem, runā par to, kas viņiem ir vajadzīgs, uzreiz
parādās iespēja risinājuma sākumam.’’ /Maršals Rozenbergs/
Kā palīdzēt gan skolotājiem, gan bērniem veicināt labāku, savstarpēji nevardarbīgu dialogu; kā veicināt empātiju un emocionālo pašregulāciju, un iejūtīgu komunikāciju.
Helsus 2017 - seminārs/lekcija "Būt kontaktā ar savām emocijām - mūsu psihiskās un fiziskās veselības stūrakmens"
Izzinot sevi, mums ir lielāka iespējamība, ka spējam iedziļināties, izzināt un izprast arī savus bērnus.
Izzinot sevi, mēs strādājam ar sevi, un, strādājot ar sevi, ne tikai paši jūtamies pilnvērtīgāki un laimīgāki, bet varam daudz ko sniegt arī saviem bērniem.
Helsus 2017 - Tanzpro-Biodanza bērniem ar vecākiem
Bērni ir mūsu labākie garīgie skolotāji.
Tanzpro-Biodanza piedāvā iespēju būt kopā ar bērnu “šeit un tagad”, veidot kopā patiesas klātbūtnes telpu bez vērtējumiem un gaidām. Tas ir aicinājums noņemt “vecāku/ skolotāju brilles vai lomu” un ieiet bērna skaidrās būtības un nevainības telpā un kopā izbaudīt prieka, viegluma, aizkustinoša tuvuma saskarsmi.
"Taisnību var panākt, atzīstot arī otras puses taisnību", Mahātma Gandijs
Veselīgas izglītības centrs iesaka izlasīt autobiogrāfisko grāmatu „Gandijs. Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību” (2015, Zvaigzne ABC)
Uz kontaktu ar Citiem caur kontaktu ar Sevi
Empātijas skolas koncepts jeb kā veidot cienošas, empātiskas attiecības
Kā mums pieaugušajiem, bērniem, skolotājiem, kolēģiem labāk saprast vienam otru, atrast pareizos vārdus dažādās dzīves situācijās? Kā saprast savas un otras personas situācijā iesaistītās izjūtas, emocijas, vajadzības? Kā risināt konfliktu situācijas nevainojot otru vai sevi? Viena no spējām, kura mums var palīdzēt šajos jautājumos ir empātijas spēja. Mūsu audzināšana un izglītība pārsvarā balstās uz paklausības un dominēšanas principiem, nevis līdztiesības un sadarbības principiem, kas ietekmē arī veidu, kā mēs viens ar otru sazināmies.